Latgalian Love Poetry

In honour of the celebration of all lovers, I decided to compile poetry in the Latgalian language. It turns out this task is not so easily accomplished. The entire evening was spent leafing through poetry collections and searching through internet resources where some text in Latgalian might appear.

Latgalian poets have gladly written and continue to write about the fatherland, the language, nature, the mother, God - but when it comes to feelings between two people, there is silence or a barely perceptible touch. As if it were not quite comfortable to speak of such things, as if it were not befitting a proper Catholic, and as if it would not ring true. And yet...

***
Mīlesteiba nanūvecej,
Viņ ar godim vairuok zyna:
Izlīk rūku tev iz placa,
Sasyldūt vairs nadadzynoj.

Mīlesteiba napīkust
I naskrīn vairs kai aizsvyluse.
Viņ, aplykuse placu skustu,
Dasāst tyvuok vieja pusē.

Mīlesteiba nasakleivoj
Zam puori darejumu nostys,
Jei caur pīdūšonu dzeivoj
Dziļuos uzticeibys krostūs.

/Emīlija Kalvāne/

***
Tevi vīn es pīmineišu,
Ab tevim vīn es dūmōšu,
Koleit byušu tōlīnē,
Kotrā dzeives breiteņā.

Tevim vīn es rūku snēgšu,
Koleit dzives ceļu īšu.
Tev tod vīn es sūlejūs
Un nu tevis naškirūs.

Tu munas sirdes sauleiti,
Munu mīlu dzaltāneiti,
Aizmērst tevi navarēju,
Bet tik korsti tev' mīļoju.

O! Kab dreiž tei dīna nōktu,
Kab ar tevi dzivōt sōktu!
Kab tev' korsti mīļotu,
Koļs mums nōve rozškērtu!

/Andrivs Jūrdžs/

***
Ļūbesteiba juogruob ar rūkom,
Tai var vairuok pagruobt.
Cik reikšovu juopagruob, lai byutu gona?
A cik tev nabyus žāl?

/Mārīte Krasnobaja/

***

Pret ziļgmi naseņ saulis rots
Vēļ dzyna dīnys troka skrejā,
Kod varons atsakluojs skots
Ar lynu padebešim lejā
I bārzu pulkim kolna viejā.
Piec leita kūku saknem sluopst,
I azaram vīns sapyns sejā:
Myus tikai mīlesteiba gluobs.

Ir laika rotam skriejīņs plots:
Pat aizmierstam, kas ceļā beja,
I napamonom, ka tev mots
Pret sudobru jau zaltu meja
I boltu zīmu sagaideja…
Voi styga vēļ pret sauli kuops?
Voi napaliksim mieness lejā?
Myus tikai mīlesteiba gluobs!

Kas seita maize o kas bods,
Tū pastuosta vēļ vacuo reja,
Kū syunuos spīž aiz goda gods.
Seņ spryguļam nav pruotā deja,
I klusej strūpam bišu skreja.
Stuov traktorists kai ogurcs skuobs,
Viņ mārga, mirti laužūt, smejās:
„Myus tikai mīlesteiba gluobs."

Voi laikmatu i godu skrejā
Naids jaunuos audzis napīkruops?
Es ticeibu vēļ smeļu dzejā:
Myus tikai mīlesteiba gluobs!

/Andris Vējāns/

***

kūki apsnyguši
i muna mīlesteiba
iraida skaista
ānys izbrīnu puori
skaņ dzīsme
aizeimu apsavērt snīgu
i muna mīlesteiba irā klusa
tyvuok puorsla i
pazyud redzīņa
samulsuse
i muna vintuleiba
iraida mīlesteiba

/Tāraudu Ingrida/